Prakses atskaite DNB NORD

Автор работы: Пользователь скрыл имя, 10 Марта 2013 в 20:39, практическая работа

Краткое описание

Prakse tika veikta A/S NORD/LB Latvija. Prakses mērķis - nostiprināt iegūtās zināšanas praksē, pētīt un analizēt uzņēmuma vietu un lomu ekonomikā, tā attīstības virzienus un izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Prakses uzdevumi - izpētīt ar banku sektora vidi Latvijā, to kāda bijusi iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz nozari. Aprakstīt uzņēmumu, izpētīt un analizēt tā vietu un lomu ekonomikā, attīstības virzienus. Izpētīt bankas vadību - plānošanu, politikas, kontroli un kvalitātes novērtēšanu. Iepazīties ar bankas personāla vadības un mārketinga politiku, kā arī iepazīties ar bankas darbības rādītājiem, finansēšanas politiku un avotiem.

Содержимое работы - 1 файл

Prakse NORDLB 57lp net[1].DOC

— 637.00 Кб (Скачать файл)

Bankas prezidents un līdztekus valdes priekšsēdētājs īsteno Bankas operatīvo vadību un ir personiski atbildīgs par viņam uzticēto uzdevumu izpildi. Prezidents organizē valdes darbu un vada valdes sēdes, pārstāv Banku attiecībās ar valsts un citām iestādēm Latvijas Republikā un ārvalstīs. Prezidents vienpersoniski izlemj arī citus Bankas darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ir akcionāru pilnsapulces, padomes vai valdes kompetencē.

Starp četriem valdes locekļiem tika precīzi sadalītas Bankas pārvalžu un nodaļu darbības sfēras. Piemēram, Bankas administratīvas pārvaldes funkcija un reģionālās attīstības funkcija patreiz ir viena valdes locekļa pārziņā, bet par kredītoperācijām un Bankas juridisko pārvaldi atbild cits valdes loceklis. Tādējādi tika panākta atsevišķu valdes locekļu pārvaldes specializācija, kas sekmē pārvaldes efektivitāti un palīdz izvairīties no funkciju dublēšanas. 

NORD/LB Latvija pastāv vertikālā Informācijas plūsma, tas ir visa jaunā informācija Bankā tiek paziņota attiecīgo nodaļu vadītājiem, un tie savukārt paziņo to savu nodaļu pārējiem darbiniekiem. Lielākā daļa informācijas darbiniekiem tiek pasniegta caur elektronisko vidi, kas samazina informācijas apjomu uz papīra un samazina haosu un darbinieku nezināšanu attiecībā uz jauno informāciju. Bankā darbojas iekšējais elektroniskais pasts, kas ļauj visas dienas laikā momentāni dot darbiniekiem nepieciešamo informāciju. Bankā katrā stāvā atrodas arī ziņojuma dēļi, uz kuriem tiek izvietota jaunākā informācija Bankas darbiniekiem. Bankā arī izveidota iekšējā elektroniskā datu bāze, kur var atrast visu informāciju par pēdējiem notikumiem Bankā, kā arī par bankas vadības lēmumiem, normatīviem aktiem, darbības instrukcijām un citiem dokumentiem. Visi šie līdzekļi palīdz operatīvi un precīzi informēt darbiniekus par visiem svarīgiem notikumiem bankā, bez tam visa informācija ir ērta lietošanā un ir brīvi pieejama jebkurā laikā.

    1. Stratēģiskā vadīšana, tās principi

Stratēģija ietver visas uzņēmuma būtiskās darbības, norādot uzņēmuma darbības virzienu un pastāvēšanas mērķi, kā arī veicinot nepieciešamās pārmaiņas, kuras nosaka darbības vidi.

Stratēģija sastāv no vairākām sastāvdaļām:

  • nodrošina konkurētspējīgu priekšrocību katrā organizācijas darbības nozarē
  • lēmumu pieņemšanas procesā iesaista visus organizācijas hierarhijas līmeņus
  • izvēlas organizācijas stratēģisko sfēru
  • nosaka un parāda organizāciju
  • tā ir loģisku , integrējošu un līdzsvarotu lēmumu sistēma

NORD/LB Latvija savā darbībā izmanto visu līmeņu stratēģijas: biznesa līmeņa stratēģija, uzņēmuma funkcionālo stratēģiju un korporatīva līmeņa stratēģiju.

      1. Biznesa līmeņa stratēģija

Darbību kopums, ko lieto stratēģiskie vadītāji, izmantojot uzņēmuma resursus  un atšķirīgās prasmes, lai iegūtu konkurētspējīgo priekšrocību attiecībā uz saviem konkurentiem dotajā tirgū vai nozarē.

Biznesa līmeņa stratēģija iedalās:

  • Zemu izmaksu stratēģija
  • Diferencēšanas stratēģija
  • Fokusēšanas stratēģija
  • Kvalitātes un atšķirīgas prasmes svarīgums
  • Vispārējo stratēģiju lietošana
  • Saistība starp funkcionālo un biznesa līmeņa stratēģiju

Galvenais uzdevums ir paaugstināt uzņēmuma konkurētspējīgo priekšrocību, lai pārspētu konkurentu un sasniegtu peļņas līmeni, kas lielāks par vidējo attiecīgajā nozarē.

NORD/LB Latvija ir izvēlējusies divus stratēģiskus virzienus: korporatīvo klientu un fizisko personu apkalpošanu. NORD/LB Latvija lieto ne tikai Norddeutsche Landesbank finansu atbalstu, bet kas ir vēl svarīgs, izmanto pieredzi, kuru NORD/LB ieguva starptautiskos finansu tirgos visā pasaulē.

      1. Uzņēmuma funkcionālā stratēģija

Uzņēmuma funkcionālā stratēģija ietver:

  • konkurētspējīgas priekšrocības veidošana ar augstākās efektivitātes palīdzību
  • konkurētspējīgas priekšrocības radīšana, sasniedzot augstāku kvalitāti
  • konkurētspējīgas priekšrocības veidošana, ieviešot jaunievedumus
  • konkurētspējīgas priekšrocības veidošana, apmierinot klienta vēlmes

Pēdējos divos gados NORD/LB Latvija speciālisti izstrādājusi jaunus un būtiski uzlabojusi jau esošos pakalpojumus privātpersonām. Pakalpojumu izstrādē nozīmīga loma bija NORD/LB pieredzei Vācijā, kas tika adaptēta Latvijas patērētāju vajadzībām.

      1. Korporatīva līmeņa stratēģija

Korporatīva līmeņa stratēģija iedalās:

  • Vertikālā integrācija.
  • Diversifikācija.
  • Horizontālā integrācija.

Šī gada 21. jūnijā NORD/LB galvenais akcionārs Ziemeļvācijas lielākā banka Norddeutsche Landesbank (NORD/LB) un Norvēģijas lielākā finanšu pakalpojumu grupa DnB NOR parakstīja vienošanos par kopuzņēmuma - bankas DnB NORD izveidi.

    1. Projektu vadība

NORD/LB Latvija tāpat kā vairums citu banku ir iesaistījusies ilgtermiņa projektu izstrādāšanā un finansēšanā.

Izvēlamajiem projektiem ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. Pirmkārt, projektam ir jābūt ar pamatotu ekonomisku un finansiālu plānu. Projekta realizācijas rezultātā naudas plūsmai ir jābūt pietiekamai, lai segtu parāda atmaksu. Otrkārt, īstenojamam projektam ir jābūt ar savstarpēji sadalītiem riskiem. NORD/LB Latvija neuzņemsies ilgtermiņa projekta realizāciju, kuram nebūs proporcionāli sadalīti visi riski. Šeit ņem vērā to, ka riski arī var būt dažādi: tehniskie riski, mārketinga stratēģijas riski, finansu riski un projektu dalībnieku riski, kā arī juridiskie riski. Rūpīga dokumentu sastādīšana, pamatojoties uz spēkā esošo likumdošanu, precizitāte dokumentācijā un dažādos kontraktos, ļauj izvairīties no juridiskajiem riskiem, tāpēc NORD/LB Latvija juristi seko līdzi dokumentācijas pareizai un precīzai noformēšanai.

Ilgtermiņa finansēšanas projektiem (proti, kreditēšanas projektiem) parasti tiek noteikta peldoša procentu likme, lai gadījumā, ja pieaug starpbanku finansēšanas likmes tirgū, varētu palielināt arī projekta procentu likmi. Taču atsevišķiem projektiem Banka var piedāvāt arī fiksētu likmi uz termiņu līdz 10 gadiem, piedāvājot projekta realizācijai procentu mijmaiņas (swap) darījumu vai izmantojot starptautisko bankas organizāciju (ERAB, EIB, u.c.) vai mātes bankas (NORD/LB) resursus.

NORD/LB Latvija uzsākot projektu realizāciju, cenšas izvēlēties drošu un pieredzējušu partneru piedalīšanos, jo arī tas ir svarīgs princips projekta veiksmīgai realizācijai.

Nākošais posms ir kredītu izsniegšanas un dzēšanas termiņu precizēšana un kredītu līgumu nosacījumu izpildes kontrole. Ar to Bankā nodarbojas Speciālo projektu finansēšanas pārvaldes speciālisti.

Ja nenotiek savlaicīga kredīta atmaksa, tas var būt jau uzskatāms kā iemesls, ka ar projekta atmaksāšanos varētu būt problēmas. Tāpēc nepārtraukta uzraudzība šinī gadījumā ir ļoti vajadzīga, lai laikus varētu konstatēt iespējamās problēmas. Banka sadarbojas ar ekspertiem, lai novērtētu projekta labāko variantu tehniskā ziņā, jo ar tehniskā pamatojuma sagatavošanu un pārbaudi var nodarboties tikai kvalificēti eksperti. Taču dažādu finansiālu ilgtermiņa projektu izstrādāšanā, Banka pati piedāvā konsultācijas un palīdzību. Tas ir viens no NORD/LB Latvija pakalpojumiem.

Pie ilgtermiņa projektiem liela loma ir ieguldījumu rentabilitātei, taču šim rādītājam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Tā ir salīdzinoši viegli aprēķināma, taču tā ignorē naudas plūsmu, jo par pamatu tiek ņemta grāmatvedības peļņa. Daudz precīzākas ir diskontētās naudas plūsmas metodes:

  • tīrās tagadnes vērtības metode,
  • ienesīguma indeksa metode,
  • iekšējās pelnītspējas normas metode.

NORD/LB Latvija savā darbībā pielieto visas šīs metodes.

Bankai ir jābūt spējīgai palielināt pašu līdzekļu rentabilitāti, izmantojot aizņemtos līdzekļus, jeb citiem vārdiem, starpība starp pašu kapitāla rentabilitāti un visu aktīvu rentabilitātes pieaugumu, kas ir panākts izmantojot aizņemtos līdzekļus.

Šeit svarīgi būtu pieminēt arī finansu sviras efektu, kas sastāv no 2 daļām. Pirmā daļa – tā saucamais diferenciālis – ir starpība starp atdevi no visiem aktīviem un komisiju par aizņemtajiem līdzekļiem vienotā laika periodā. No tā mēs varam secināt, ka gaidāmais efekts iestāsies tikai tad, ja visu aktīvu rentabilitāte būs lielāka par aizņemto līdzekļu procentu maksājumiem. Otrā daļa veidojas kā attiecība starp aizņemto kapitālu un pašu kapitālu, kas nosaka bankas drošumu, kā arī tieši ietekmē finansu sviras. Kā spilgts piemērs lielai finansu svirai kalpo banka, tai skaitā arī NORD/LB Latvija, kura šo lielo finansu sviru nes jau savā būtībā – viens no bankas pamatmērķiem ir brīvo resursu (ārpus bankas resursu) akumulēšana un sekundāra to ieguldīšana.

Pēc Bankas stratēģiskā investora - NORD/LB - piesaistīšanas, situācija Bankas resursos ir stipri mainījusies. Daudzas respektablas ārvalstu bankas sāka uzskatīt NORD/LB Latvija par banku ar NORD/LB filiāles reitingu. Līdz ar to banka ir nonākusi tādā situācijā, kad resursu piesaistīšana no kredītiestāžu puses kļuva vieglākā, un citu banku piešķirtie kredītresursi aug straujāk nekā nebanku noguldījumu bāze. Bankai piešķīrušas kredītlīnijas tādas Rietumeiropas bankas kā Swedbank, Dresdner Bank, Raiffeisen Zentralbanka, NORD/LB un citas. NORD/LB Latvija izdevās arī piesaistīt Eiropas Investīciju Bankas līdzekļus, noslēdzot ar to līgumu par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Šā līguma noslēgšanai ir liela nozīme, jo EIB piešķir šis programmas līdzekļus tikai uzticamām un stabilām bankām.

Patreiz Banka finansē daudz ilgtermiņa projektu dažādās Latvijas ekonomikas nozarēs, gan patstāvīgi, gan kopā ar sindicētiem partneriem (gan vietējiem, gan Rietumeiropas). Saskaņā ar NORD/LB Latvija politiku, izvēloties finansiālos projektus, par prioritāriem tiks uzskatīti šādu nozaru projekti:

  • apstrādes rūpniecība;
  • elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde;
  • būvniecība;
  • tirdzniecība;
  • transports, glabāšana, sakari;
  • operācijas ar nekustāmo īpašumu, noma un cita komercdarbība;
  • pārējie komunālie, sociālie un individuālie pakalpojumi;
  • valsts un pašvaldību institūcijas;
  • mājsaimniecību patēriņš.

Ilgtermiņa projekta ekonomiskā izvērtēšana notiek sekojošos posmos:

1) tiek izvērtēta vispārējā ekonomiskā situācija nozarē, kurā tiek plānots realizēt projektu, tiek izvērtētas tirgus pozitīvas un negatīvas tendences, tiek dots slēdziens vai iespējamie tirgus attīstības tendences dod pārliecinošu pamatojumu projekta realizēšanai;

2) tiek analizēta projekta realizētāja pastāvēšanas vēsture, tā patreizējā un iepriekšējo periodu finansiālais stāvoklis, pieredze un iespējamā attīstība: menedžmenta kvalifikācija un pieredze, plānotas izmaiņas menedžmenta struktūrā un menedžmenta metožu pielietošanā, jau realizētie projekti un to priekšrocības un trūkumi, projekta realizētāja tirgus daļa un tās attīstība nākotnē saskaņā ar plānotu tirgus situāciju, projekta realizētāja finansiālie rezultāti par vismaz 3 gadiem (tiek analizēta ieņēmumu un izdevumu struktūra, galvenie finansiālie rādītāji: pašu kapitāls, EBIT, tīrā peļņa, apgrozījums gan statiskā, gan tendences griezumā);

3) tiek analizēta projekta vispārējā struktūra: projekta mērķis, summa, valūta, termiņš, dalībnieki (sindicētie partneri, pieaicināti konsultanti un darbu izpildītāji) un to kvalifikācija, pieprasāmie kredīta atmaksas nosacījumi (aizņemto līdzekļu atmaksas īpašie nosacījumi (pārtraukums atmaksas grafikā (grace period), atmaksa pilnā summā (bullet repayment), u.c.), pieprasāmā procentu likme, piedāvātājs nodrošinājums, projekta realizācijas gaitas termiņi, u.c.;

4) tiek analizēti projekta finansiālie aprēķini un to attīstības dažādi scenāriji: projekta ienesīguma aprēķins (tiek vērtēta rentabilitātes līmenis, atdeves vērtība laikā, rentabilitātes lūzuma punkts (break-even point), ietekmes faktori), naudas plūsma aprēķins (tiek vērtēts parāda seguma rādītājs, brīvā naudas plūsma, ietekmes faktori);

5) tiek izvērtēti iepriekšējos posmos iegūtie rezultāti un sastādīts finansēšanas piedāvājums, kur tiek atspoguļoti projekta finansēšanas nosacījumi (ieskaitot papildus nosacījumus, kurus banka izvirza projekta realizētājam). Vēlāk finansēšanas nosacījumi tiek saskaņoti ar projekta realizētāju un citiem projekta dalībniekiem (sindicētās finansēšanas gadījumā) un tiek izstrādāts šo nosacījumu galīgais variants. 

    1.  Iekšējās kontroles sistēma, tās vieta un loma uzņēmuma vadības procesā

Iekšējas kontroles sistēma ir visa finansu un cita veida kontroles sistēma, ko izveidojusi NORD/LB Latvija vadība, lai uzņēmējdarbība Bankā risinātos kārtīgi un efektīvi, lai tiktu nodrošināta vadības politikas ievērošana, materiālo līdzekļu saglabāšana, un, cik iespējams, pilnīga un precīza dokumentācija.

Bankām jānodrošina un jāuztur atbilstošas iekšējas kontroles sistēmas (grāmatvedības un citu dokumentāro ierakstu veikšana), lai būtu pamats zināmai, pārliecībai par to, ka:

  • Aktīvi ir nodrošināti pret zaudējumiem, neatļautu lietošanu, realizāciju vai norakstīšanu
  • Bankas darbības risks tiek pastāvīgi uzraudzīts un novērtēts
  • Darījumi notiek pēc atļaujas saņemšanas un tiek pienācīgi iegrāmatoti
  • Bankā ir nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai būtu iespējams nodarboties ar uzņēmējdarbību, ievērojot nepieciešamo piesardzību.

 

Jebkuras iekšējās kontroles sistēmas efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā to nodrošina paši darbinieki. Vissvarīgākā ir augstākā ranga vadītāju attieksme un nozīme, ko tā piešķir iekšējai kontrolei. Ja vadībai neizdodas nodrošināt pienācīgu kontroles struktūru, maz ticams, ka darbinieki sapratīs, kāda ir kontroles loma un cik tā svarīga. Pieņemot darbā jaunus darbiniekus, tiem tiek detalizēti paskaidroti viņa pienākumi, tiesības un atbildības pakāpe par savu darbu. Jau no pirmās dienas darbiniekiem jāzina, cik svarīgi ir būt uzmanīgam un atbildīgam darba laikā.

Kontroles vides būtība NORD/LB Latvija ir pakļauta vairāku faktoru ietekmei – direktoru un augstākā ranga vadītāju filozofijai, to attieksmei, motivācijai un vadības stilam. Pārsvarā visi lēmumi filiālēs tiek pieņemti, konsultējoties vietējās sapulcēs, autoritārs vadības stils ir reta parādība. Centralizētā lēmumu pieņemšana attiecās tikai uz ļoti svarīgiem jautājumiem, kuri ir ārpus lokālās vadības kompetences.

NORD/LB Latvija vadība izmanto IKS tādus elementus, kā pilnvaras, atbildība un atskaitīšanās.

Pilnvaru piešķiršana nozīmē to, ka vadība ir piekritusi uzņemties kādus noteiktus biznesa darījumus vai operācijas. Augstākā  vara pieder direktoru valdei vai tās ekvivalentam. Direktori nedrīkst no šīs varas atteikties, bet tomēr drīkst to nodot kādam citam. Direktoru valde parasti piešķir pilnvaras kopumā par kādu operāciju grupu.

Šo iemeslu dēļ efektīvas kontroles nodrošināšanai priekšnoteikums ir, lai katrā vadības līmenī tiktu noteikts tā varas jeb pilnvaru apjoms. Stingri nosakot, kādas tiesības ir nodotas (attiecīgam līmenim), tiek noteikts arī, kādu lēmumu indivīds drīkst pieņemt un kādu nedrīkst.

Nav pietiekami noteikt tikai tiesību apjomu. Tādejādi tiek noteikts, ko darbinieks drīkst darīt. Bet nevis kas būtu jādara. Lai nodrošinātu lēmumu par uzņēmējdarbības īstenošanu, nepieciešams noteikt un sadalīt atbildību par nepieciešamo darbību veikšanu. Skaidri noteikta atbildības struktūra, kur noteikti indivīdu pienākumi, tātad ir otrais kontroles priekšnoteikums.

Lai nodrošinātu to, ka indivīdiem uzticēto pienākumu pareizo izpildi, nepieciešams, lai indivīdi atskaitītos par tiem. Iespējams, ka bankas operators ir atbildīgs par tās skaidras naudas atlikumu, ar kuru tas rīkojas, bet ja nav pienācīgas kontroles, var izrādīties neiespējami konstatēt iztrūkumus un saukt attiecīgo personu pie atbildības. Lai būtu iespējams atskaitīties, parasti nepieciešams indivīda darbību vai to īpašumu, par kuriem tas ir atbildīgs, objektīvs atspoguļojums. Parakstoties vai ierakstot savus iniciāļus dokumentā, vai kā citādi atskaitoties, indivīds nodrošina pierādījumus, ka ir izpildījis noteiktu darbu un par to ir atbildīgs. Noteikums, ka kāds īpašums jāiegrāmato, nodrošina veidu, kā indivīdu, kas atbildīgs par kādu īpašumu, iespējams saukts pie atbildības par šī īpašuma zudumu.

Atskaitīšanās nodrošina veidu, kā iespējams noteikt (un tādejādi novērst) kļūdas un neprecizitātes. Tādējādi tiek veicināta darbiniekiem uzticēto pienākumu pareiza izpilde, pareizi veiktu tiem uzticētos pienākumus un palīdz novērst iesaistīšanos nevēlamā darbībā.

Nodrošinot pilnvaras, atbildību un atskaitīšanos, vadībai ir iespējams uzticēt indivīdiem uzdevumus, nezaudējot kontroli par indivīdu veikto darbu.

Galvenais un noteicošais IKS elements ir Iekšējais audits.

Iekšējā  audita nodaļa ir neatkarīga struktūrvienība, Bankas iekšējās kontroles vienība, kuras uzdevums ir veikt iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu uzraudzību, lai palīdzētu Bankas Padomei, Valdei un struktūrvienībām efektīvāk pildīt savas funkcijas. Iekšējā audita nodaļa ir tieši pakļauta Bankas Padomei un veic darbību saskaņā ar Bankas Padomes apstiprināto darbības plānu

IA savā  darbībā ievēro Latvijas Republikas tiesību aktus, Latvijas Bankas lēmumus, NORD/LB Latvija statūtus, Bankas vadības lēmumus, Iekšējā audita nolikumu, kā arī Bankas iekšēja rakstura dokumentus, kas nosaka Bankas stratēģiju un regulē tās darbību.

IA mērķus, uzdevumus, tiesības un pienākumus nosaka Iekšējā audita nolikums, kā arī tas reglamentē IA darbību.

      1. Iekšējā audita mērķi un uzdevumi

IA galvenais mērķis ir pietiekama un efektīva iekšējās kontroles sistēma.

Iekšējā audita nodaļas uzdevumi

Veikt pārbaudes saskaņā ar Padomes apstiprināto audita plānu.

Uzraudzīt visas Bankas darbības atbilstību :

1) Bankas darbību regulējošajiem likumdošanas aktiem;

2) FKTK normatīvajiem norādījumiem un noteikumiem;

3) Bankas statūtiem, akcionāru pilnsapulču lēmumiem, Bankas Padomes un Valdes lēmumiem;

4) Banku darbību regulējošiem ētikas kodeksam;

5) citiem likumdošanas aktiem un normatīva rakstura dokumentiem.

Veikt iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgu novērtēšanu, dot priekšlikumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai.

Objektīvi konstatēt faktus un ziņot par tiem Bankas Valdei, nepieciešamības gadījumā - Padomei un akcionāru pilnsapulcei.

Plānot un dokumentēt savu darbu.

      1. Iekšējā audita tiesības un pienākumi

Iekšējā audita nodaļas pienākumi

Pārbaudīt iekšējās kontroles sistēmas darbību visās Bankas darbības jomās, tajā skaitā :

1) pārbaudīt finansiālās informācijas un to līdzekļu, ar kuriem šī informācija tiek identificēta un klasificēta, ticamību un pilnību;

2) novērtēt vadības informācijas sistēmas ticamību;

3) pārbaudīt, kā personāls, veicot savas ikdienas funkcijas, pilda savus pienākumus saskaņā ar iekšējās kontroles sistēmas prasībām, konstatēt trūkumus, pieļautās kļūdas, politiku un procedūru pārkāpumus;

4) pārbaudīt, vai ir novērsti revīziju laikā atklātie trūkumi.

Sagatavot atskaites par katru veikto pārbaudi, konstatētajiem faktiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, politiku, instrukciju un procedūru pārkāpumiem, nepietiekami kontrolētajiem riskiem. Izstrādāt ieteikumus atklāto problēmu risināšanai.

Информация о работе Prakses atskaite DNB NORD