Banku aktīvās operācijas

Norēķinu konts – klientam ir iespēja izņemt naudu pēc pieprasījuma vai dot bankai rīkojumu izmaksāt naudu pēc uzdevuma. Banka piedāvā procentus par konta atlikumu fizisko un juridisko personu kontos.

Lielizmēra depozīti – latu vai ārzemju valūtas atlikumi pastāvīgi atrodas kustībā starp dažādām            iestādēm. Bankas lielizmēra noguldījumu izmaksas ir ļoti atkarīgas no valdības procentu un valūtas          apmaiņas likmju politikas, no piedāvājuma un pieprasījuma un no bankas kredīta reitinga. Šādus noguldījumus var piesaistīt uz laiku, sākot no 24 stundām un beidzot ar gadu.

Latvijā lielizmēra depozīti nav izplatīti. Bankas praktizē depozītu pieņemšanu kā no fiziskām personām, tā arī no juridiskām personām.

Klientu noguldītie līdzekļi var būt bankai nozīmīgs līdzekļu avots; pēdējos gados konkurences ietekme ir ievērojami paplašinājusi klientiem piedāvāto noguldījumu pakalpojumu veidu spektru un veicinājusi noteikumu daudzveidību.

 

Latvijas bankas savā darbībā piedāvā  arī šādus noguldījumu veidus:

• Ziemassvētku depozīts;
• Bērnu un skolēnu krājdepozīts;
• Pensionāru noguldījumi;
• Pensiju uzkrāšanas fonds;
• Atvērtais depozīts;
• Premiālais depozīts;
• Depozīts ar nosacījumu.

Noguldījumus uzskaita atbilstoši to veidam un valūtai, kurā tie noguldīti. Procentus par noguldījumu un depozītu summu aprēķina, sākot ar dienu, kad noguldījumu un depozītu summatiek ieskaitīta kontā līdz to atmaksas dienai.

Noguldījumu un depozītu atmaksas diena netiek ieskaitīta procentu summas aprēķinā. Procenti par noguldījumiem un depozītiem tiek aprēķināti saskaņā ar attiecīgā noguldījuma vai depozīta veida noteikumiem,  kuri apstiprināti ar bankas valdes lēmumu.

2. Noguldījumu iekšējā  kontrole

 

Iekšējā kontrole attiecībā uz noguldījumiem būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu šādus apstākļus:

• Depozīti tiek pieņemti tikai uz tādiem termiņiem (lielizmēra noguldījumu gadījumā – no tādām institūcijām), kādus bankas vadība apstiprinājusi saskaņā ar bankas termiņu un likviditātes politiku;
• Visi pieņemtie noguldījumi jāiekļauj grāmatvedības uzskaitē, piemērojot atbilstošo procentu likmi un aprēķinot procentus;
• Neviens no grāmatojumiem noguldītāju kontos nav fiktīvs vai viltots, tiek novērsta „netīrās” naudas atmazgāšana.

 

Sakarā ar bankas un klienta attiecību raksturu principā informācijas plūsma mēdz būt vienā

virzienā – no bankas pie klienta. Tā  kā ne katrs klients rūpīgi seko atlikumam un kustībai savā  kontā, pastāv paaugstināts risks, ka tiek pieļautas nepamanītas kļūdas vai kaut kas tiek izlaists vai nu krāpšanas nolūkā, vai nejauši.

Paņēmieni, kā minimizēt šādu kļūdu, izlaidumu vai krāpšanas iespējas:

• Jānodrošina grāmatvedības ierakstu un naudas izmaksas kārtīgas kontroles procedūras;
• Jāveic centralizēta paziņojumu izsūtīšana klientiem;
• Jāsadala pienākumi, īpaši attiecībā uz pienākumu risināt klientu jautājumus;
• Jāseko neaiztiktiem kontiem; kontiem, kur darbības notiek ar novēlošanos; jākontrolē darbinieku konti, jo ar tiem pastāv īpašas iespējas izdarīt krāpšanu;
• Jāpārbauda procentu aprēķini un grāmatojumi neatkarīgi vienu no otra;
• Jāpārbauda procenti, kas tiek ieskaitīti procentu izdevumu kontā, salīdzinot ar kopējo noguldītāju kontos kreditēto procentu summu;
• Lielāko daļu katras summas salīdzināšanas procedūru iespējams izlaist, ja grāmatvedības sistēma ir kompjuterizēta un procenti tiek aprēķināti un pārskaitīti automātiski. Tomēr vadībai būtu regulāri jāpārbauda, vai kontrole joprojām darbojas apmierinoši un jāveic atsevišķu procentu aprēķinu un grāmatojumu pārbaude;
• Vadības pārskatos jāiekļauj pārskats par starpību starp izmaksātajiem un saņemtajiem procentiem un izmaksāto procentu summu analīze.

 

2.11. tabulā redzama gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu pieuguma tendence (latos), bet 2.12.tabulā – ārvalstu valūtā:

2.11.tabula

Vidējās svērtās procentu likmes latos piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtiem kredītiem¹¹

 

Vidējās svērtās procentu likmes latos piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtiem kredītiem (gada dati)
	Piesaistītie noguldījumi kredītiestādēs		Izsniegtie kredīti kredītiestādēs
	Ilgtermiņa	Īstermiņa	Ilgtermiņa	Īstermiņa
2009	11.9	8.0	15.2	14.4
2010	5.8	1.7	12.5	7.5
2011	3.1	0.5	9.0	5.5

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.12.tabula

Vidējās svērtās procentu likmes piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās

Vidējās svērtās procentu likmes piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtajiem kredītiem ārvalstu valūtās (gada dati)
	Piesaistītie noguldījumi kredītiestādēs		Izsniegtie kredīti kredītiestādēs
	Ilgtermiņa	Īstermiņa	Ilgtermiņa	Īstermiņa
Eiro
2009	5.7	2.5	7.4	5.1
2010	4.7	1.3	7.3	4.5
2011	3.6	1.3	6.8	4.3
ASV dolāros
2009	4.8	0.8	9.2	6.9
2010	4.6	0.7	7.8	5.9
2011	3.0	0.2	10.3	5.2
Pārējās ārvalstu valūtās
2009	4.6	3.0	3.7	4.5
2010	4.4	2.5	4.2	3.3
2011	3.5	2.5	4.2	1.7

 

3. Riski

Bankām darbojoties sarežģītā un augošā tirgū, lielu nozīmi iegūst risku pārvalde. Lai saglabātu konkurētspēju, tām jāuzņemas un jāpārvalda sarežģīti riski. Bankas peļņu nosaka prasme pārvaldīt riskus, un banku konkurence lielā mērā  izpaužas optimālā risku vadībā.

Aktīvu un pasīvu termiņu nesaskaņotība rada termiņa risku, kas var izpausties kā likviditātes risks un procentu likmju risks.

Kredītrisks

Kredītrisks ir risks, ka darījuma partneris varētu nepildīt savas saistības nepietiekamas maksātspējas dēļ, kā arī risks, ka ieķīlātie aktīvi varētu nesegt prasību apjomu. Kredītrisks ietver kredītu koncentrācijas risku, kas, savukārt, ietver atsevišķiem darījuma partneriem izsniegtus liela apmēra kredītus, kā arī kredītus, kas izsniegti savstarpēji saistītu personu grupām, kuru maksātnespējas varbūtību nosaka kopēji faktori, piemēram, tautsaimniecības nozare, ekonomika, ģeogrāfiskā piederība, finanšu instrumenta veids. 
Kredīta riska vadīšana ir svarīgs pasākums bankas darbā. Sevišķi svarīgs šis process ir tāpēc, ka no tā kvalitātes ir atkarīgs veiksmīgs bankas darbs. Kredītiestāžu bankrotu pētījumi visā pasaulē ir pierādījuši, ka bankrotu pamatā ir zemā aktīvu kvalitāte (sevišķi kredītu). 
Kaut gan aktīvu kvalitāte liecina par vadīšanas efektivitāti, to ietekmē arī citi faktori, tādi kā valdības politika, makroekonomiskie apstākļi, bankas īpašuma forma, kas, savukārt, ietekmē vadības stilu. Tomēr galvenais priekšnoteikums stipras bankas izveidei ir efektīva kredītriska vadīšanas sistēma.

Kredītriska komponentes:

1. saistību nepildīšanas varbūtība –tas ir %, ka iestāsies saistību nepildīšana. Klienta saistību nepildīšana:

-vienā vai vairākos kredītriska darījumos ir pamatsummas vai/ un % kavējumi ilgāk par 90 dienām;

-parādnieks restrukturizē parādu saņemot jaunos kredītus veco parādu kartošanai;

-parādu segšanu veic galvotājs;

-parāda dzēšana tiek veikta ne naudas formā

      2.  saistību nepildīšanas zaudējumi (%-tos no kredītsummas)

      3.  riska darījumu vērtība

      4. Efektīvais atlikušais laiks –laiks, kad pilnībā atmaksājās kredīts.

Pieejas kredītriska kapitāla prasības novērtēšanai:

1. standartizētā pieeja (SP)
2. uz iekšējiem reitingiem balstītas pieejas (iRB)
3. pamatpieeja (FiRB)
4. attītītā pieeja (AiRB)

Standartiz.pieejas principi:

• riska līmenis balstās vai nu uz eksporta aģentūras kredītreitingiem (EAK) vai nu reitingu aģentūru reitingiem;
• īpaša pieeja ir mazo darījumu portfeļa vērtēšana;
• īpaša pieeja ir ar mājokļa hipotēku nodrošināto darījumu un finanšu līzinga darījumu riska vērtēšana;
• īpaša pieeja kavēto riska darījumu riska svaru noteikšana;
• riska līmeņa mazināšanas pieeja, vērtējot nodrošinājumu;

Procentu likmju risks

Procentu likmju risks- procentu likmju iespējamā  nelabvelīgā ietekme uz bankas ienākumiem un bankas ekonomisko vērtību.

Procentu riska celoņi:

• pārcenošanas risks (repricing risk)
• ienesīguma liknes izmaiņu risks (yeld curve risk)
• bāzes risks ( basis risk)
• Izvēles risks (optionality risk)- piemēram, klients var samaksāt savu kredītu ātrāk, bet tas nebūs izdevīgi bankai.

Procentu riska novērtēšanas metodes:

1. GAP analīze
2. vidējā ilguma (Duration) analīze

GAP- starpība starp pret procentu izmaiņām jūtīgiem aktīviem un saistībām.

 

GAP „+”	GAP „-”
1. GAP metode ir vienkārša realizēšanai 2. Pamatojoties uz GAP pozīciju, var noteikt limitus katram termiņam 3. GAP pozicija norāda uz portfeļa lielumu	1. neparedz, ka procentu likmes izmaiņas ietekmē  kā tīro procentu ienākumu, kā arī tīro bankas vērtību 2. netiek paredzēta aktīvu un pasīvu sadalīšana grupas ietvaros 3. problēmu izraisa arī tas, ka banka nepārtraukti izlaiž un dzēš dažādus finanšu instrumentus, bez tam, saņem un izmaksa starpmaksājumus fin.instrumentiem, jūtīgiem procentu likmju izmaiņām.

 

Likviditātes risks

Ir iespēja, ka banka neuztur pietiekami daudz līdzekļu skaidras naudas un likvīdu aktīvu formā, lai varētu izpildīt visas klientu prasības atbilstoši līgumiem. Nepieciešamās likviditātes skaitliskais lielums ir grūti nosakāms, jo ir pārāk daudz faktoru, kas to ietekmē: termiņnoguldījumu īpatsvars klientu noguldījumos, tirgus situācija un bankas tēls, klientu un bankas darbības specifika. Latvijas Banka ir noteikusi minimālo likviditātes rādītāju (30%), kas ir obligāts visām bankām.

No vienas puses, klientus iepriecina augsta bankas likviditāte, kas liecina par bankas spēju nekavējoties izpildīt savas saistības, no otras puses, - jo likvīdāki ir aktīvi, jo tie ir mazāk ienesīgi, tāpēc bankas cenšas uzturēt optimālu, tirgus situācijai atbilstošu likviditāti. Būtībā prasme vadīt likviditāti nosaka likviditātes risku.

Likviditāti ietekmējošie iekšējie faktori:

• resursu piesaistīšanas un izvietošanas atbilstība termiņu, procentu likmju un valūtu griezumā
• finansiālās darbības rezultāti
• bankas aktīvu struktūra un aktīvu riska riska pakāpe
• ārpusbilances posteņu struktūra
• bankas pasīvu struktūra
• atkarība no neliela darījumu partneru skaita

Likviditāti ietekmējošie ārējie faktori:

• politiskā un ekonomiskā vide
• naudas un kapitāla tirgus stāvoklis
• klientu un citu darījumu partneru kvalitāte
• refinansēšanas iespējas Centrālajā Bankā
• uzticības bankai samazinājums

 

 

 

 

Secinājumi

1.  Bankām ikvienas valsts ekonomikā ir īpaša nozīme. Tā ir vispāratzīta patiesība, un tāpēc arī praktiski visās attīstītajās valstīs banku sfēras kontrolei un regulēšanai tiek pievērsta sevišķa uzmanība. Galvenais mērķis ir nodrošināt normālu ekonomisko apriti un izvairīties no banku bankrotiem.
2. Komercbankām rūpīgi jāseko risku izmaiņām ekonomikā un attiecīgi jākoriģē sava kreditēšanas politika. Tāds ir banku pienākums gan pret sabiedrību, gan pret saviem noguldītājiem, kredītu ņēmējiem un akcionāriem. Kreditēšanas attīstības iespējas nav izsmeltas, taču nevar turpināt augt līdzšinējā tempā. Pieaugums nākotnē būs atkarīgs no tā, cik sekmīga būs ekonomikas attīstība.
3. Banku sistēmai ir liela nozīme valsts ekonomikā, tās stabilitātes un attīstības nodrošināšanā. Lai tā veiksmīgi noritētu, ir nepieciešama pieredze, jo banku sistēma nevar attīstīties stihiski, nekontrolēti, bez stingras uzraudzības un haotisku lēmumu iespaidā, kas var neizbēgami novest pie dziļas banku sistēmas krīzes valstī.
4. Komercbankas aktīvu operācijas struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā.
5. Tirgus ekonomikas apstākļos banka pilda galveno funkciju: tā ir starpniecība kredītā, ko banka īsteno pārdalot naudas resursus.
6. Kreditēšana ir un būs viens no nozīmīgākajiem banku ienākumu avotiem. Kā arī bankas cenšas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz nākotnes atdevi.
7. Latvijā komercbanku darbība ir virzīta uz aktīvu mērķtiecīgu izvietošanu ar mērķi aktivizēt aktīvu struktūru, maksimizējot ienākumus un minimizējot riskus.
8. Bankas peļņu nosaka prasme pārvaldīt riskus, un banku konkurence lielā mērā izpaužas optimālā risku vadībā. 
   

Priekšlikumi

1. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai būtu ieteicams lielāko uzmanību pievērst Latvijas komercbanku darbības kontrolei, jo lieli finansējumu apjomi nāk tieši caur komercbankām, un no to stabilitātes un darbības efektivitātes un likumības ir daudz kas atkarīgs valsts ekonomikas attīstībā.
2. Lai nerastos problēmas ar ilgtermiņa kredītiem un lieliem overdraftiem, komercbankām, tie būtu jāizsniedz tikai gadījumos, ja ir pietiekošs un drošs nodrošinājums, lai varētu aizsargāt savas intereses un arī klientu intereses.
3. Lai piesaistītu klientus, jāsamazina procentu likmes uz kredītiem.
4. Lai nerastos problēmas ar hipotekāro kredītu nodrošinājumu, kredītiem, kuru nodrošinājumā ir nekustamais īpašums, kura derīgās lietošanas laiks jau tuvojas beigām, vai jau ir beidzies, hipotekārie kredīti būtu jāizsniedz nevis 80-90%, bet 65%-70% apjomā no nekustamā īpašuma vērtības.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LITERATŪRA

www.bank.lv

http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/677.pdf

http://www.bankasoc.lv

Kutuzova. O. Finanses un kredīts. – Turība, 2001.

www.likumi.lv

Ilona Briede, Rita Liepiņa “Bankas noguldījumi un aizdevumi,to raksturojums un kontrole” 1997.

www.kredītiem.lv

www.llda.lv

www.csb.gov.lv

www.makroekonomika.lv

http://www.ablv.com/lv/services/investments/brokerage/risk

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

¹ LR Kredītiestāžu likums [skatīts 2012.g. 01.decembrī] 
http://www.likumi.lv/doc.php?id=37426&from=off

² http://bankasoc.lv/lv/statistika/ Latvijas komecbanku asociācija [skatīts 2012.g. 07.decembrī]

³ Kredītiestāžu likuma 54.pants

⁴ http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/paterina_kredits/ [skatīts 9. decembrī 2012.g.]

⁵ http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/hipotekarais_kredits/hipotekarais/hipotekarais-kredits-bankas/ [skatīts 11.decembrī 2012.g.]

⁶ Latvijas komercbanku asociācija. Pieejams: http://www.kreditiem.lv/lv/privatpersonam/iespeju_kredits/ [skatīts 11.decembrī 2012.g.]

⁷ Latvijas komercbanku asociācija. Pieejams: http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba/09_2012_banku_darbibas_raditaji.pdf  [skatīts 11.decembrī 2012.g.]

⁸ Latvijas komercbanku asociācija. Pieejams: http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba.html [skatīts 20.janvārī 2013.g.]

⁹ Latvijas komercbanku asociācija. Pieejams: http://www.bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba.html [skatīts 20.janvārī 2013.g.]

¹⁰ http://bankasoc.lv/lv/statistika/banku_darbiba.html [skatīts 19.janvārī 2013. g.]

¹¹ http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/banku-raditaji-galvenie-raditaji-30180.html [skatīts 12.decembrī 2012. g.]