Banku aktīvās operācijas

 

 

 

 

Saturs

 

1. Komercbanku loma un funkcijas 3

2. Banku aktīvās operācijas 6

2.1. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas 7

2.1.1. Bankas kredīts 7

2.1.2. Līzings 14

2.1.3. Investīciju operācijas 15

2.1.4. Kases operācijas 20

2.2. Noguldījumu veidi un kontrole 20

2.2.1. Noguldījumu veidi 22

2.2.2. Noguldījumu iekšējā kontrole 23

3. Riski 25

Secinājumi 29

LITERATŪRA 31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ievads

 

Jebkuras valsts ekonomiskās attīstības un tās iedzīvotāju labklājības rādītājs ir attīstīta finanšu sistēma. Bez stabilas finanšu sistēmas ne valsts, ne privātstruktūras nespēj efektīvi un veiksmīgi darboties, bet veiksmīgu finanšu pamats ir attīstīta un stabila banku sistēma. Banku sistēma ir mūsdienas ekonomikas pamats. Stingras un drošas bankas nodrošina ekonomikas stabilitāti un otrādāk. Banku bankrotēšana, neapmaksātie kredīti, nesamaksātie procenti pavājina banku sistēmu un liecina par neveselīgu ekonomikas stāvokli.

Tāpat kā citu komercuzņēmumu darbība, banku darbība ir apdraudēta ar dažādu veidu riskiem, un tieši tāpēc vairākās valstīs šis ir viens no regulējamākiem uzņēmējdarbības veidiem, jo tas ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti.

Latvijā pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla Latvijas komercbanku tematika, tā ietver visu, kas saistīts ar finansu lietām, naudas apgrozību valstī, naudas ieguldīšanu, kredītu izsniegšanu un visām komercbanku atļautām un neatļautām darbībām.

Kursa darba mērķis ir apskatīt banku aktīvo operāciju veidus, to ekonomisko būtību, izanalizēt Latvijas komercbanku attīstības tendences, izanalizēt banku aktīvās operācijas, Latvijas komercbanku darbību un noskaidrot  komercbanku lomu mūsdienās.

Lai sasniegtu šo mērķi, izvirzīti šādi darba uzdevumi: 
1. izpētīt un izanalizēt zinātnisko literatūru un internetā pieejamos resursus par Latvijas Komercbankām; 
2. noskaidrot Latvijas komercbanku aktīvo operāciju attīstības tendences Latvijas finanšu tirgū;

3. salīdzināt Latvijas komercbanku attīstības tendences. 
Tēmas pētīšanai tika izmantoti vairāki resursi, gan speciālā literatūra, gan statistiskie dati, gan pieejamie internetā materiāli. Darba satura izklāstam autore izmantoja statistikas datus, banku darbības pārskatus un to sniegto pakalpojumu aprakstus un piedāvājumus, un citus avotus, kas ļauj veidot priekšstatu par komercbanku lomu un darbību.  
Kursa darbā autore izmantoja vispārteorētisko metodi un datu apstrādes statistisko metodi.

Pētījuma periods – 2003. – 2012. gads.

 

1. Komercbanku loma un funkcijas

 

Komercbanka ir kredītiestāde, kas izveidota, piesaistot fizisko un juridisko personu brīvos naudas līdzekļus līdzdalības un ieguldījumu veidā, un veic bankas operācijas. Komercbanku un citu kredītiestāžu darbības kontroli Latvijā veic Latvijas Banka.

Kredītiestādes filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta kredītiestādes struktūrvienība, kurai nav juridiskās personas statusa un kura darbojas kredītiestādes vārdā;¹

Pārstāvniecība — kredītiestādes struktūrvienība, kas atrodas citā valstī un pārstāv kredītiestādes intereses, bet neveic komercdarbību.¹

 

Mūsdienās ir grūti iedomāties pasaules tautsaimniecību bez bankām un citām finanšu institūcijām, kuras nodrošina pašu būtiskāko tautsaimniecībā, t. i., fizisko un juridisko personu līdzekļu uzkrāšanu, valsts maksājumu sistēmas nodrošināšanu, kā arī, veic naudas līdzekļu pārdales funkcijas, vienlaikus piedāvājot tirgū kredītresursus. Gan bankas, gan sabiedrība ir ieinteresētas, lai uzkrājumi pieaugtu. Bankām tā ir daļa no normālā izaugsmes procesa, pārejot no padomju ekonomikas uz attīstītu tirgus ekonomiku. Deviņdesmitajos gados tika attīstīti vienkāršākie banku produkti - depozīti un pārskaitījumi, šajā desmitgadē strauji pieauga hipotekārās kreditēšanas apjoms, un šobrīd bankas pāriet jau nākamajā attīstības posmā, kad visstraujāk aug citi pakalpojumi - ilgtermiņa ieguldījumi, aktīvu pārvaldīšana un pensiju plāni.

Taču pašreizējā prioritāte ir uzkrājumu pieaugums. Tas nepieciešams gan ekonomikas īstermiņa stabilizācijai, gan ilgtermiņa izaugsmes mērķu sasniegšanai.

Var izdalīt sekojošas funkcijas, kas stiprina tautsaimniecības un banku savstarpējo sadarbību:

• Aktīva banku operāciju veikšana un piedāvāšana

• Savstarpējo norēķinu piedāvāšana un apkalpošana

• Brīvo līdzekļu piesaistīšana un pārdale

• Līdzekļu piesaiste un piedāvāšana investīcijām tautsaimniecībā

• Garantiju piedāvāšana un nodrošināšana

• Tautsaimniecības izpēte un konsultatīvā darbība

Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā.

 

Komercbankas ir tiesīgas veikt šādas operācijas:

1) diskontēt vekseļus un citas termiņsaistības;

2) izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus;

3) pieņemt glabāšanā noguldījumus naudā  un dažādas vērtības;

4) pirkt un pārdot vekseļus, tratas, ārvalstu valūtu, vērtspapīrus, dārgmetālus un to izstrādājumus, čekus, kā arī izdot tratas un čekus saviem ārvalstu korespondentiem saskaņā ar pašas bankas apstiprinātajām instrukcijām;

5) izdot akreditīvus, izdarīt naudas pārvedumus, kā arī veikt komisijas operācijas;

6) veikt operācijas valsts iestāžu uzdevumā;

7) veikt līzinga un faktoringa operācijas;

8) veikt valsts budžeta kases izpildes operācijas;

9) veikt citas specifiskas bankas operācijas, ja tādas atļauj bankas statūti.

Citas kredītiestādes veic bankas operācijas saskaņā ar saviem statūtiem. 

1.1.att. Banku skaits Latvijā²

Kā var secināt no 1.1.att., banku skaits Latvijā periodā no 2001.g.līdz 2012. g. būtiski nav mainījies.

 

Kredītiestāde savu darbību Latvijas Republikā  var uzsākt tikai pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licences (atļaujas) saņemšanas un reģistrācijas komercdarbības veikšanai likumos noteiktajā kārtībā. FKTK licenci (atļauju) kredītiestādes darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku.

 

Kredītiestādi ir tiesīga dibināt:

1) pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona;

2) juridiskā (reģistrētā) persona, kuras:

a) darbības laiks nav mazāks par trim finanšu gadiem (šis noteikums nav attiecināms uz finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku, kurš licencēts ārvalstī, kas ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībniece, kā arī  juridiskajām personām, kuru vienīgais dalībnieks vai vienīgais akcionārs ir dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valsts),

b) finanšu pārskati tiek gatavoti saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības (finanšu pārskatu) standartiem un revidēti saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem, kā arī tiem ir pievienots zvērināta revidenta ziņojums [dalībvalstī reģistrētas juridiskās (reģistrētās) personas finanšu pārskati var būt sagatavoti saskaņā ar attiecīgajā  dalībvalstī spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem];

3) valsts vai pašvaldība.

 
Bankas aktīviem, aktīvu un ar to saistītu aktīvu operāciju struktūrai pieder noteicoša loma bankas likviditātes un ienesīguma nodrošināšanā. Banku sektora aktīvi tika rādīti pēdējo 10 gadu laikā. 
90. gadu sākums bija raksturīgs ar strauju komercbanku veidošanas procesu. Sāka veidoties komercbanku aktīvi. Aktīvu formēšanos ietekmēja tā perioda kopējie ekonomiskie apstākļi (stiprs kritums ražošanā, inflācijas augstie tempi). Bankas kā tīri komerciāli tirgus uzņēmumi orientējās vispirms uz maksimālu ienākumu gūšanu augstas inflācijas apstākļos, tāpēc lielākā daļa banku aktīvo operāciju bija augstu peļņu nesošu projektu kreditēšana eksporta- importa un tirdzniecības jomā.  
Banku sistēmas likviditātes nodrošināšana, pārāk dārgu resursu piesaistīšana un neiespējamība to rentablas izvietošanas ir nopietnas problēmas. Tirgus ekonomikas apstākļos banka pilda galveno funkciju: tā ir starpniecība kredītā, ko banka īsteno pārdalot naudas resursus.

Komercbankas pilda starpnieku lomu starp saimnieciskiem sektoriem un vienībām, kas uzkrāj uz laiku brīvus naudas līdzekļus un tiem ekonomikas aprites dalībniekiem, kam rodas nepieciešamība papildu kapitālu piesaistīšanā. Kā zināms, bankām ir trīs galvenie darbības virzieni. Tie ir kredītoperācijas, valūtu operācijas un darbošanās vērtspapīru tirgū.

Uz šodienu ekonomikas reālā sektora kreditēšana daudzām bankām ir kļuvusi par ienākumu gūšanas pamata avotu, ņemot vērā refinansēšanas likmes samazināšanos, vērtspapīru tirgu zemu ienesīgumu, akciju tirgu nestabilitāti, kreditēšana paliek praktiski vienīgais normālais peļņas gūšanas instruments. 
Bankas ir viens no finansu tirgus struktūras centrālajiem posmiem. Pēdējos gados Latvijas komercbanku loma ir stipri palielinājusies, to attīstības gaita bija ļoti grūta un sarežģīta. 
Banku stabilitāte lielā mērā ietekmē valsts ekonomikas stabilitāti.

2. Banku aktīvās operācijas

 

Komercbankas veic pasīvās operācijas (naudas līdzekļu piesaistīšana, lai tos izmantotu aktīvo operāciju veikšanai; banku pasīvi sastāv no piesaistītajiem līdzekļiem un bankas kapitāla) un aktīvās operācijas (kredītu izsniegšana, vērtspapīru ieguldīšana, spekulācijas ar valūtu; banku aktīvi ir kredīti, valsts vērtspapīri, sertifikāti, vekseļi, akcijas u.tml.). 
Bankas operācijas – nozīmē “finanšu pakalpojumi”, veicot šādu uzskaitījumu:  
* noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; 
* kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; 
* skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; 
* bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; 
* tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; 
* uzticības operācijas (trasts); 
* ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšana; 
* galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

Pie banku aktīvu operācijām pieder:

1. Kase un prasības un pieprasījumi pret centrālajām bankām  
2. Centrālās bankās refinansējamie vērtspapīri 
3. Prasības pret kredītiestādēm (prasības un pieprasījumu, kā arī citas prasības) 
4. Kredīti – prasības, kas radušās klientiem (bet ne kredītiestādēm) – overdrafts 
5. Obligācijas un citi parādu vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 
6. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 
7. Līdzdalība saistīto uzņēmumu pamatkapitālā 
8. Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā 
9. Nemateriālie aktīvi (licences, patenti, nomas tiesības) 
10. Pamatlīdzekļi – izdevumi datorprogrammām 
11. Pašas akcijas

12. Pārējie aktīvi – dārgmetāli, kustāmais un nekustāmais īpašums, kas pieņemts kā nodrošinājums, ja neatdod kredītus 
13. Nākamo periodu izdevumi un uzkrātie ieņēmumi 
14. Aktīvu pārvaldīšana

Pie banku aktīvajām pamatoperācijām parasti pieskaita: kredītoperācijas, kuru rezultātā veidojas bankas kredīta portfelis; investīciju operācijas, kas veido investīcijas portfeļa pamatu; kases un norēķinu operācijas, kas ir pamatpakalpojuma veids, kuru sniedz banka saviem klientiem; citas aktīvās operācijas, kas ir saistītas ar atbilstošās infrastruktūras izveidošanu, kas savukārt nodrošina visu bankas operāciju veiksmīgu izpildi. 
Tirgus analīze liecina, ka aptuveni trešdaļa banku ienākumu ir pakalpojumu komisijas nauda. Pārējās divas trešdaļas galvenokārt ir procentu ienākumi, kuros dominē kredītu procentu ienākumi.

1. Komercbanku aktīvo operāciju veidi un formas

 

Banku ienākumu rādītāju attīstības dinamika liecina, ka kreditēšanas pakalpojumu komisijas nauda veido pusi no kopējo banku ienākuma. Kreditēšanas apjoms pieaug, tomēr banku konkurence Latvijā ir ļoti liela. Arī šā iemesla dēļ kredītu procentu likmes samazinās. Tomēr kreditēšana ir un būs viens no nozīmīgākajiem banku ienākumu avotiem. 
Kā arī bankas cenšas piesaistīt klientus ar bezmaksas pakalpojumiem, cerot uz nākotnes atdevi.

1. Bankas kredīts

 

Tās ir ekonomiskās attiecības, kuru procesā bankas piešķir aizņēmējiem naudas līdzekļus ar to atgriešanas noteikumiem. Šīs attiecības paredz vērtības (aizdevuma kapitāla) kustību no bankas (kreditora) pie kredīta jeb aizdevuma ņēmēja (debitora) un atpakaļ. Par aizdevuma ņēmējiem var būt visu īpašuma formu uzņēmumi jeb juridiskās personas, kā arī fiziskās personas. Kredīta operācijas ieņem vislielāko daļu bankas aktīvu posteņu struktūrā.

„Banka, izsniedzot kredītu, slēdz līgumu, kurā norāda kredīta mērķi, apmēru, izsniegšanas un atmaksāšanas kārtību, procentu likmi un procentu aprēķināšanas kārtību, kredīta nodrošinājumu un citus nosacījumus.” ³ 
Kredīta atgriešana nosaka kredīta ekonomisko lomu, un kalpo par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem pie kura banka gūst peļņu no kredīta operāciju īstenošanas. Turklāt ir jāatzīmē, ka iedzīvotāju kreditēšana nodrošina patēriņa pieaugumu, stimulē pieprasījumu pēc precēm, īpaši tas attiecas uz dārgajām precēm. Iedzīvotāju kreditēšana ir atkarīga no iedzīvotāju ienākumu līmeņa, tas arī nosaka banku peļņas gūšanu no kredīta operāciju īstenošanas.

Mūsdienās Komercbankas saviem klientiem piedāvā  sekojošus kredītu veidus:  
- kredītlīnija, 
- overdrafts,  
- hipotekārais kredīts,  
- iespēju kredīts, 
- patēriņa kredīts, 
- valsts garantētais studiju/studējošā kredīts, 
- bankas garantijas, 
- līzings,  
- kredītkartes u.c.  
Kā nodrošinājumus šiem kredītiem bankas izmanto:  
- nekustamais īpašums  
- kustamais īpašums  
- galvojumi  
- vērtspapīri  
- apdrošināšanas polises.

 

Patēriņa kredīts ir īstermiņa aizdevums, kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi kāda noteikta pakalpojuma vai pirkuma īstenošanai. Tas var būt atpūtas brauciens, sadzīves tehnikas iegāde, mācību vai medicīnisku pakalpojumu apmaksa, pirmās iemaksas veikšana jauna mājokļa vai automašīnas iegādē, mājokļa remonts, kā arī citam mērķim. Vairumā gadījumu kredīts tiek piešķirts bez nodrošinājuma. Kā būtiskāko kredīta piešķiršanā banka vērtēs Jūsu ikmēneša ienākumu apjomu un stabilitāti.Patēriņa kredīta termiņš bankās svārstās no 3 līdz 60 mēnešiem. Tas atkarīgs no tā, cik lielu ikmēneša maksājumu Jūs varat atļauties. Jo ilgāks ir kredīta atmaksas termiņš, jo mazāki ir ikmēneša maksājumi.

2.1.tabula

Patēriņa kredīta nosacījumi bankās⁴

	Citadele banka	DnB NORD	Nordea banka	Norvik Banka	SEB banka	Swedbank
		Banka
Kredīta summa (LVL)	200 - 5000	500 - 5000	100 - 8500	100 - 3000	250 - 8000	300 - 7000
Kredīta termiņš	6 - 36 mēn.	6 - 60 mēn.	3 - 36 mēn.	3 - 48 mēn.	6 - 60 mēn.	3 - 36 mēn.
Procentu likme	25% vai 28%	18% - 24%	16%,19%, 23%	20% - 30%	no 16% vai no 24%	no 19%(LVL) no 12%(EUR)
Kredīta ķīla	bez ķīlas	bez ķīlas	bez ķīlas	bez ķīlas	bez ķīlas	bez ķīlas
Pieteikuma izskatīšana	bez maksas	bez maksas	bez maksas	bez maksas	bez maksas	bez maksas
Komisija par noformēšanu	1% (min. 15 LVL)	3% - 5%	1,5% (min. 10 LVL)	2% (min. 10 LVL)	2% (min. 20 LVL)	2% (min. 15 LVL)

Pamatojoties uz 2012.gada datiem par patēriņa kredīta nosacījumiem, autore secināja, kā visizdevīgāk ņemt patēriņa kredītu Nordea Banka, SEB banka un Swedbank.

 

Valsts kredīts būtiski atšķiras no citiem kredītu veidiem. Šajā gadījumā kredīta ņēmējs ir valsts, bet kreditoru lomā var būt gan kredītiestādes, gan jebkura juridiskā persona, valsts iedzīvotājs, arī citu valstu  juridiskās un fiziskās personas. Valsts kredītu valsts var izmantot budžeta deficīta un valsts parāda segšanai vai konkrētas investīciju programmas finansēšanai.

Valsts kredīta veidi var būt dažādi: bankas kredītu saņēmšana, īstermiņa vērtspapīru emisija vērtspapīru tirgū, obligāciju, aizņēmumu obligāciju pārdošana plašam pircēju lokam u.c. Valsts parāda regulēšanai valsts var palielināt nodokļus, tādā veidā samazinot iekšzemes kopproduktu, vai saņemt jaunus aizņēmumus, palielinot valsts parādu.

Hipotekārais kredīts ir ilgtermiņa aizdevums pret ķīlu. To piedāvā lielākā daļa banku, par nodrošinājumu kalpo reģistrētais nekustamais īpašums , kas atrodas Latvijā. Banka izsniedz kredītā parasti 60-70 % no ķīlas tirgus vērtības. Pienēmot ķīlā nekustamo īpašumu, banka var izlaist apgrozībā hipotekārās ķīlu zīmes. Tā ķīlu zīme kļūst par hipotekārā kredīta refinansēšanas avotu. Saskaņā ar Latvijas Republikas „Hipotekāro ķīlu zīmju likumu” kopēja ķīlu zīmju nominālvērtība nedrīkst pārsniegt ieķīlātā īpašuma vērtību. Bet Latvijā a/s „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka) ir vienīga, kas laiž apgrozībā ķīlu zīmes.

Hipotekāros kredītus izsniedz šādiem mērķiem:

• Zemes auglības uzlabošanai;
• Nekustamā īpašuma mantošanas un pirkšanas maksājumu nokārtošanai;
• Ēku būvēšanai, modernizācijai un citām vajadzībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.2.tabula

Banku hipotekāru kredītu salīdzinājums⁵

Banka	Kredīta termiņš	Kredīta summa	Pirmā iemaksa
DnB NORD Banka	35 gadi	līdz 85% no īpašuma vērtības	no 15%
Swedbank	30 gadi	līdz 90% no īpašuma vērtības	no 10%
Nordea banka	40 gadi	līdz 90% no īpašuma vērtības	no 10%
Citadele	35 gadi	līdz 90% no īpašuma vērtības	no 10%
Rietumu	15 gadi	līdz 70% no īpašuma vērtības	no 30%
SEB banka	40 gadi	līdz 85% no īpašuma vērtības	no 15%

 

 

Iespēju kredīts ir ilgtermiņa aizdevums, kas galvenokārt paredzēts automašīnas vai nekustamā īpašuma iegādei, komercdarbības uzsākšanai, kā arī citas ieceres realizācijai. Kā kredīta nodrošinājums var kalpot, piemēram, nekustamais vai kustamais īpašums, taču katrā bankā nosacījumi var būt atšķirīgi. Bankas, kas piedāvā šādu kredītu:

 

• Krediidipank, kā brīvā mērķa kredīts.
• SEB banka, kā ideju kredītu.
• SMP Bank, kā patēriņa kredīts.
• Swedbank, kā iespēju kredītu.
• Trasta komercbanka, kā kredītu pret resursu ķīlu.