SIA "KATE" finansiālā stāvokļa analīze par 5 gadiem

     Šo koeficientu aprēķina pārdotas produkcijas ražošanas izmaksas dalot ar krājumu vidējo atlikumu, t.i., pēc formulas:

5.5.1.formula

Krājumu aprites koeficients =  

Krājumu aprites perioda ilgumu nosaka pēc formulas:

5.5.2.formula

Krājumu aprites perioda ilgums =  

5.5.tabula

Krājumu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 
5.5.attēls. Krājumu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Pēc aprēķinātiem rādītājiem, autors var secināt, ka uzņēmums pietiekoši labi izmanto savus krājumus un nav nepieciešamības pēc krājumu samazināšanas. Visaugstākais šī koeficienta līmenis bija sasniegts 2001. gadā, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā vecās preces krājumos tiek nomainītas pret jaunām 29 reizes gadā un dienu skaits, kuru laikā preces atrodas noliktavā, pirms tās tiek pārdotas un pārvēršas par debitoru parādiem vai naudā ir 12 dienas.  
 

Debitoru parādu aprites rādītāji 

     Pēc debitoru parādu aprites koeficienta spriež, cik reizes vidēji gada laikā debitoru parādi pārvērtušies naudas līdzekļos. Tas raksturo uzņēmuma spēju laikus iekasēt parādus par kredītā sniegtajām pakalpojumiem un rāda, cik dienas vidēji paiet no pakalpojumu sniegšanas datuma līdz samaksas saņemšanas dienai. Jo atrāk notiek kredīta iekasēšana, jo labāk uzņēmumam. Atbrīvotos līdzekļus var ieguldīt peļņu nesošos darījumos. Apskatāmais rādītājs rāda, cik dienas videji paiet no pakalpojumu sniegšanas datuma līdz samaksas saņemšanas dienai.[3;239]

     Debitoru parādu aprites koeficientu aprēķina, raelizētās produkcijas apgrozījumu dalot ar vidējo debitoru parādu summu.

5.6.1.formula

Debitoru parādu aprites koeficients =   

5.6.2.formula

Debitoru parādu aprites perioda ilgums =  
 

5.6.tabula

Debitoru parādu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 

5.6. attēls. Debitoru parādu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Tiek uzskatīts, ka vidēji debitoru aprites periodam jābūt 30 dienām. Kā ir redzams, uzņēmuma debitoru aprites ilgums ir pat īsāks par šo lielumu, kas norāda uz to, ka prece pēc piegādes ātri tiek pārvērsta naudā. Tikai 2000. gadā uzņēmuma debitoru parādu aprites koeficients un līdz ar to debitoru aprites periods neatbilst šai prasībai. Tas savukārt noveda pie uzņēmuma likviditātes pasliktināšanos attiecīgajā periodā. Tomēr, sākot ar šo periodu, šim koeficientam ir tendence palielināties, kas var būt uzskatīts ļoti pozitīvi.

 
Kreditoru saistību aprites rādītāji 

     Šis rādītājs rāda, cik aprites uzņēmumam būs nepieciešams, lai samaksātu savus rēķinus. Šo koeficientu aprēķina pēc šādas formulas:

5.7.1.formula

  Kreditoru parādu aprites koeficients =   

5.7.2.formula

 

Kreditoru parādu aprites perioda ilgums =  

5.7.tabula

Kreditoru parādu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors] 

(gada beigās)

 

 
5.7.attēls. Kreditoru parādu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     No aprēķina ir redzams, ka kreditoru parādu vidējais dzēšanas periods pārsniedz debitoru parādu dzēšanas periodu, līdz ar ko var secināt, ka naudas līdzekļu trūkumu šāda situācija nav radījusi. 

Naudas līdzekļu aprites rādītāji 

     Naudas līdzekļi ir vislikvīdākā apgrozāmo līdzekļu sastāvadļa. Naudas līdzekļu ieplūšana un aizplūšana nenotiek vienlaicīgi. Naudas līdzekļu ieplūšanu var aizkavēt debitoru parādi. Krājumu uzglabāšana un debitoru parādu perioda pagarināšana var būt par iemeslu, kāpēc ilgst naudas līdzekļu iekavēšana.

5.8.1.formula

 

Naudas līdzekļu aprites koeficients =

    

5.8.2.formula

Naudas līdzekļu aprites perioda ilgums =  

5.8.tabula

Naudas līdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 

5.8. attēls. Naudas līdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam.

 
     Kā ir redzams uzņēmuma naudas līdzekļu aprites koeficienti ir ļoti augsti. 2000. gadā šis koeficients sasniedza savu vislielāko līmeni, t. i. uzņēmuma naudas līdzekļi attiecīgajā periodā aprita 153 reizes. Tādu ātru naudas līdzekļu apriti var izskaidrot ar krājumu un debitoru parādu  augstiem aprites koeficientiem. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

6. Rentabilitātes rādītāji 

     Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektevitātes rādītājs. Rentabilitāti nosaka, uzņēmuma neto peļņu dalot ar neto apgrozījumu, ar uzņēmuma kopējo vai pašu kapitālu vai ar aktīvu kopsummu. Šie rādītāji rāda patērētos līdzekļus vai realizētās produkcijas apjomu. Rentabilitātes vērtēšanai nav noteiktu kritēriju. Rentabilitāti izsaka procentos. Jo augstāks šis procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka, zems rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi; ja to nenovērš laikus, ir sagaidāma uzņēmuma darbības krīze.[5;379]

     Rentabilitāti apskata no trim viedokļiem:

• Komerciālā (realizācijas)rentabilitāte rāda, kādu peļņu uzņēmums ir ieguvis uz neto apgrozījuma vienību;
• Ekonomiskā (aktīvu) rentabilitāte rāda, kāda peļņa ir iegūta, reķinot uz uzņēmuma aktīvu vienību. Rādītājs rāda, cikefektīvi uzņēmums izmanto aktīvus lai iegūtu ienākumus ;
• Finansiālā (pašu kapitāla) rentabilitāte rāda, kādu peļņu ir ieguvuši uzņēmuma īpašnieki uz ieguldītā kapitāla vienību. Rādītājs raksturo pašu kapitāla izmantošanas efektevitāti. 
  

Komerciālā  rentabilitāte 

     Komerciālo rentabilitāti aprēķina, neto peļņu dalot ar neto apgrozījumu (ar realizētās produkcijas apjomu).

6.1.formula

Realizācijas renatbilitāte, % =   
 

6.1.tabula

Realizācijas rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

6.1. attēls. Realizācijas rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

    Šis rādītājs sniedz nedaudz lietojamas informācijas , jo tas vienkopus atspoguļo kā produkcijas pārdošanas gaitā iegūto peļņu, tā arī ar ražošanu tieši nesaistītās izmaksas un ieņēmumus, kas atrodas ārpus menedžeru kontroles spējas. Pēc izrēķinātiem datiem var redzēt, ka sākot no 2000. gada realizācijas rentabilitāte samazinājās, sasniedzot 2002. gadā ir viszemāko rādītāju, t. i., 0,447 %. Tāds zems realizācijas rentabilitātes līmenis attiecīgajā periodā norāda uz uzņēmuma vadības neefektīvo politiku attiecībā uz nodokļiem un izmaksām. Savukārt 2003. gadā situācija strauji izmainījās, koeficientam sasniedzot 9, 8 %.

     Cits rādītājs, kurš precīzāk atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības reultātus ir operatīvās darbības rentabilitātes rādītājs. To aprēķina pēc formulas: 

6.2.formula

Operatīvās darbības rentabilitāte, % =  

6.2.tabula

Operatīvās darbības rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

6.2. attēls. Operatīvās darbības rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 
 

     Operatīvās darbības rentabilitātes rādītāju izmanto, lai mērītu uzņēmuma produkcijas ražošanas un realizācijas efektevitāti ienākuma (pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas) radīšanā. Neatkarīgi no neto apgrozījuma līmeņa uzņēmums vienmēr ir ieinteresēts, lai operatīvās rentabilitātes līmenis būtu augstāks. Kā redzāms, operatīvās darbības visaugstākais rādītājs sasniegts 1999. gadā, kas ir vienāds ar 57,559 % kaut gan realizācijas rentabilitātes koeficients šajā pašā periodā ir tikai 4,313 % . Tādu lielu atšķirību starp rādītājiem var izskaidrot ar to, ka attiecīgajā periodā uzņēmumam bija jāsamaksā lielie procentu maksājumi 1 218 477 Ls apmērā.