SIA "KATE" finansiālā stāvokļa analīze par 5 gadiem

     Komerciālās rentabilitātes rādītāju grupā ietilpst bruto peļņas rentabilitātes rādītājs. Bruto peļņa bieži vien tiek uzskatīta par peļņas zaudējumu aprēķina vissvarīgāko starprezultātu. Lielumu izsaka ne vien absolūtā izteiksmē, bet arī relatīvi, kā tās attiecību pret neto apgrozījumu: 

6.3.formula

Bruto peļņas rentabilitāte, % =  

6.3.tabula

Bruto peļņas rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

6.3. attēls. Bruto peļņas rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 
 

     Analizējot bruto peļņas rentabilitāti, var secināt, ka šis rādītājs relatīvi stabils visos apskatājamos periodos. Viszemākais līmenis bija sasniegts 1999. gadā, kad šis koeficients bija vienlīdzīgs 20,9% un augstākais rādītājs ir 2003. gadā, kad attiecīgais koeficients ir 24,3 %. 

Ekonomiskās rentabilitātes rāditāji 

     Aktīvu rentabilitāte ir visbiežāk lietotais ekonomiskās rentabilitātes rādītājs. Šis koeficient rāda, cik naudas vienību bija nepieciešams uzņēmumam, lai iegūtu vienu peļņas naudas vienību neatkarīgi no šo līdzekļu piesaistīšanas avota. Aktīvu rentabilitāte izteic operatīvās darbības ienākuma attiecību pret aktīvu kopsummu.[3,233] Prarasti to aprēķina pēc formulas:

6.4.formula

Aktīvu rentabilitāte, % =   

6.4.tabula

Aktīvu rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

6.4. attēls. Aktīvu rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 
 

     Kā redzams pēc aprēķinātiem rādītājiem visefektīvāk uzņēmums izmantoja savus aktīvus 2003. gadā, kad šis rādītājs sasniedza 54,822 %. Šis rādītājs rāda, cik naudas vienību bija nepieciešams uzņēmumam, lai iegūtu vienu peļņas naudas vienību neatkarīgi no šo līdzekļu piesaistīšanas avota. Šis rādītājs ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma konkurētspējas indikatoriem. Konkurētspējas līmeni nosaka, salīdzinot analizējamā uzņēmuma aktīvus ar vidējo nozares rādītāju. 

Finansiālās jeb kapitāla rentabilitātes rāditāji 

     Analizējot finansiālo rentabilitāti, galvenā uzmanība tiek pieviersta diviem rādītājiem:

• Kopkapitāla rentabilitātei
• Pašu kapitāla rentabilitātei

     Vispirms analīzē izmanto kopkapitāla rentabilitāti kā visparinošo rādītāju. To aprēķina pēc formulas: 

6.5. formula

Kopkapitāla rentabilitāte, % =  

6.5.tabula

Kopkapitāla rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

6.5. attēls. Kopkapitāla rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Šis koeficients raksturo investoru ienākumus, kurus tie gust, piešķirot savus finansu resursus uzņēmuma rīcībā un immobilizējot tos aktīvos. Kā redzams no tabulas un grafika, visaugstākais šī koeficienta līmenis bija sasniegts 1999. gadā. Savukārt jau 2000. gadā šis koeficients samazinājās gandrīz 23 reizēs, kas liecina par uzņēmuma kopkapitāla  atdeves samazināšanos. 

Pašu kapitāla rentabilitāte 

     Pašu kapitāla rentabilitāte ļauj noteikt tā kapitāla izlietošanas efektevitāti, kuru ir investējuši uzņēmuma īpašnieki, un salīdzināt šo rādītāju ar iespējamo ienākuma saņemšanu, ieguldot šos līdzekļus citos vērtspapīros.[4;319]

     Pašu kapitāla rentabilitāti aprēķina, gada tīro peļņu dalot ar pašu kapitāla gada vidējo summu: 

6.6.formula

Pašu kapitāla rentabilitāte, % =  

6.6.tabula

Pašu kapitāla rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

6.6. attēls. Pašu kapitāla rentabilitātes rādītāji no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     No īpašnieku viedokļa raugoties, šis ir pats svarīgākais rentabilitātes rādītājs. Ir redzams, ka visos periodos, izņemot 2002. gadu, šis rādītājs ir pietiekoši augsts, bet 2003. gadā tas sasniedza 93 %, kas nozīmē, ka īpašnieki uz vienu pašu kapitāla latu ir ieguvuši Ls  0,93 lielu peļņu. Šis koeficienta straujš pieaugums 2003. gadā liecina par veiksmīgāko kapitāla izmantošanu salīdzinājumā ar iepriekšejiem periodiem, kā arī norāda uz mazāko nepieciešamību pēc aizņēmumiem. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Secinājumi un priekšlikumi

 

Pētījumu rezultātā var izdarīt sekojošus secinājums: 

1. Uzņēmuma kopējās likviditātes koeficienti palielinājās galvenokārt uz tādu apgrozāmo līdzekļu posteņu pieauguma rēķina, kā krājumi un debitoru parādniecība, kas praktiski nepaaugstina uzņēmuma likviditāti, savukārt uzņēmuma naudas līdzekļi ir nepietiekami, lai varētu savlaicīgi un pilnā apmērā norēķināties par savām īstermiņa saistībām.
2. Uzņēmums izmanto aktīvo finansu politiku attiecībā uz līdzekļu piesaistīšanu no ārienes, tomēr uzņēmuma neatkarības līmenis ir pietiekošs, lai uzņēmumu uzskatītu par finansiāli neatkarīgu no ārējiem finansēšanas avotiem. Neatkarības koeficienta pieaugums norāda uz uzņēmuma stabilitātes pastiprināšanos un zināmo finansiālo grūtību riska samazināšanos.
3. Pēc maksājuma procenta seguma koeficienta var spriest, ka uzņēmuma maksājuma procenti tiek segti no uzņēmuma peļņas līdzekļiem, kuru ir pietiekami daudz un vēl paliek pāri. Tas norāda uz  finansiāla riska samazināšanos un, palielinot aizdevēju uzticību, paaugstina uzņēmuma spēju uzņēmties lielākas parādu saistības.
4. Aktīvu aprites koeficienti ir pietiekami augsti un nav ievērojamas tendences tiem palielināties vai samazināties apskatājamā periodā, kas nozīmē, ka uzņēmuma darbībā būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Šī koeficienta augsts līmenis norāda uz uzņēmuma aktīvu efektīvo izmantošanu kā arī uz uzņēmuma nozares īpatnībām, t. i., uzņēmumus nodarbojas tirdzniecības sfērā un nav kapitālietelpīgs.
5. Augsto apgrozāmo līdzekļu koeficientu galvenokārt nosāka augsta krājumu un naudas līdzekļu aprite.
6. Uzņēmuma debitoru aprites ilgums ir īsāks par teoretiski pietiekāmo līmeni, kas norāda uz to, ka prece pēc piegādes ātri tiek pārvērsta naudā. Sākot ar 2000. gadu, debitoru parādu aprites keficientam ir tendence palielināties, kas uzskatīts ļoti pozitīvi un liecina par uzņēmuma likviditātes uzlabošanos.
7. Sākot no 2000. gada realizācijas rentabilitāte samazinājās, sasniedzot 2002. gadā viszemāko rādītāju, t. i., 0,447 %. Tāds zems realizācijas rentabilitātes līmenis attiecīgajā periodā norāda uz uzņēmuma vadības neefektīvo politiku attiecībā uz nodokļiem un izmaksām.
8. Bruto peļņas rentabilitātes rādītāji  ir relatīvi stabili visos apskatājamos periodos. Viszemākais līmenis bija sasniegts 1999. gadā, kad šis koeficients bija vienlīdzīgs 20,9% un augstākais rādītājs ir 2003. gadā, kad attiecīgais koeficients ir 24,3 %.
9. Pēc aprēķinātiem aktīvu rentabilitātes rādītājiem var secināt, ka visefektīvāk uzņēmums izmantoja savus aktīvus 2003. gadā, kad šis rādītājs sasniedza 54,822 %.
10. Uzņēmuma pašu kapitāla rentabilitātes rādītāji visos periodos, izņemot 2002. gadu, ir pietiekoši augsti, kas norāda uz lielo atdevi no uzņēmuma īpašnieka katra ieguldītā lata.

 
 

Pamatojoties uz secinājumiem autors izvirza šādus priekšlikumus: 

1. Uzņēmumam jāsamazina īstermiņa saistības un jāpiesaista ilgtermiņa finansēšanas avoti. Tā kā īstermiņa saistību nomaksas termiņš pienāk ātri, un uzņēmuma likvīdais pretestības spēks, kas vajadzīgs, lai pārvarētu negatīvās svarstības tirdzniecībā, samazinās, īstermiņa saistību samazināšanas var paaugstināt uzņēmuma likviditāti. Turklāt ilgtermiņa saistības ir lētākas nekā īstermiņa saistības, un līdz ar to īstermiņa saistību aizstāšana ar ilgtermiņa saistībām izraisis rentabilitātes palielināšanos.
2. Uzņēmumam ir ļoti neliels naudas līdzekļu īpatsvars kopējos aktīvos, līdz ar to uzņēmumam nepieciešams glabāt lielākas naudas summas, kas palīdzēs paaugstināt uzņēmuma likviditāti, un līdz ar to samazināt bankrota risku.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Izmantotās literatūras un avotu saraksts 

1. Alsiņa R., Zolotuhina K., Bojarenko J. Vadības grāmatvedības pamati - Raka, 2000. g., 179 lpp.
2. Bendarskis L., Paupa V., Vaikulis J. Finansu pārskatu analīze – Latvijas Universitāte, 1994. g., 132 lpp.
3. Rurāne M. Finansu pārvaldība – Latvijas izglitības fonds, 282 lpp.
4. Hofs G. Biznesa ekonomika – Jāņa Roze, 2002. g., 559 lpp.
5. Ковалев В. В. Финансовый анализ: методы и процедуры – М. Финансы и статистика, 2002 г., 560 с.
6. SIA „Kate” finanšu gada pārskati

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

1. pielikums

1999. gada peļņas vai zaudējuma aprēķins 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. pielikums

1999. gada bilance

 

3. pielikums

2000. gad peļņas vai zaudējuma aprēķins

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

4. pielikums

2000. gada bilance